svētdiena, 2012. gada 25. marts

mūsdienas

Pagaišo nedēļu nācās pabūt dažādās lekcijās, kurās galvenā tēma bija mūsdienu bērni. (tas saistībā ar skolas praksi). Tēma ļoti interesanta, ar interesantiem atklājumiem un šausminošiem faktiem....
1. kārtām jau jāsāk no bērna piedzimšanas. Kā tas īsti notiek mūsdienās. Pēc ekspertu domām, ideālai grūtniecībai vajadzētu noritēt bez sarežģījumiem (tam es pilnīgi piekrītu), tā lai mamma varētu turpināt savas ikdienas steidzīgo dzīvi ar 100% darbu, mājas darbiem, bērniem, izbraukumiem, un sociālām aktivitātēm (lai izdodas to visu sakombinēt.....)
2. Pēc mazuļa ienākšanas pasaulē, būtu vēlams mājās pavadīt 10 mēnešus, kura laikā tu esi nodrošināts finansiāli (jo esi tak strādājis uz pilnu klapi grūtniecības laikā), lai pēc tam atkal varētu turpināt savus darbus. Par bērniem variet neuztraukties, visiem pienākas bērnudārzs no 10 mēnešu vecuma. Galvenais vajag laicīgi pieteikties:))
3. Skolas gaitas uzsākam 5 gadu vecumā. Tagad Norvēģijā ir ļoti aktuāli veidot lielas skolas ar plašām telpām, vislabāk ar caurstaigājamā, vai vispār bez sienām. Tādiem kā klašu sektoriem (no pieredzes varu teikt, ka galīgi garām. Jo tas nedarbojās. Iedomājieties, vienā telpas daļā ir 1. klases grupiņa ar 18 bērniem, aiz maza nodalījuma ir 2. grupiņa ar 18 bērniem. Kad viens skolotajās sāk stundu, otram skolotājam jābūt vai no ļoti radošam vai skaļākam, lai pievērstu bērnu uzmanību pareizā klases virzienā, Ķīselis, ne stunda.....bet vecākam ienākot klasē, liekas, ka visi ir kopā, kā viena liela laimīga ģimene..Protams, klases iekārtojums ir patiesi mājīgs, siltos toņos, ar bērnu zīmējumiem un daudz mantām, klučiem un leļļu stūrīti, spilveniem un stūra sofu.
4. Bet ir viens liels BET, jau 1. klasē 20% bērniem ir psiholoģiskas problēmas, vai kā mēs to sauksim - koncentrēšanās problēmas, kas turpinot skolas gaitas izzūd vai palielinās. Ar to man nācās saskarties jau pašā sākumā.  Kas tas tāds ir? Ļoti vienkārši, problēmas un apstākļi, ko mēs vecāki savām mīļām atvasēm radām. Stressaina ikdiena, mēdiju pārmērīga lietošana, iepirkšanās un ceļojumu drudzis, un protams, nogurums, kas ir neatņemams garās darba dienas sekas. Vēl skumīgāk ir vecāku šķiršanās, kurās bērni ir vieni no  emociju un atriebību ieročiem....
Šeit tas tiek risināts divējādi: 1. vecāki vienojās, un bērns dzīvo 1-2 nedēļas pie mammas un 1-2 nedēļu pie tēta. Lieta skaidra. 2: Ja vecāki nevar vienoties, tad bērnu izņem no ģimenes (ievietojot viņu viesģimenē), kamēr vecāki tiek galā ar savām emocijām un vienojās par bērna turpmāko audzināšanu. 
  Skolotāja kliegšana skolā, vai aizrādīšana tikai pasliktina bērna stāvokli. Tāpēc, mēs kā vecāki un pedagogi varam tik mācīties, skatīties un mēģināt uzlabot savu ikdienu, padarot to mierīgāku arī bērniem.
5. sasniedzot 5. klasi daudzi bērni ir ļoti tramīgi. Viens iemesls ir augšanas proces un bērna pāriešana uz pusaudzi, otrs iemesls, bērna ikdiena pārnākot mājas no skolas - vai tā ir laukā iešana, treniņi un citas aktivitātes, vai kopā būšana ar vecākiem ,draugiem, vai pasīva sēdēšana pie datora un TV. Es negribu izklausīties baigā pareizā, jo tiešam ir dienas, kad arī bērni ir ļoti piekusuši un viņi grib mierīgi atpūsties, bet ko mēs saprotam ar atpūtu....tāpēc, secinājums ir viens, 5. klasē, 20% bērni ir tik ļoti aizrāvušies ar datorspēlēm un TV, kad skola viņam liekas neinteresanta, vai teiksim tā, tāda palēnināta, jo nekur neviens nešauj, nezibsnī un tu nevari vadīt to visu ar pulti....
secinājums:
Interesanti bija uzzināt kā vecāki dzīvo un strādā Norvēģijā.
Cik lielu uzmanību skolās tiek pievērsta tieši bērna psiholoģiskai veselībai (un tas patiesi ir ļoti svarīgi, jo daudzas reizes skolās maziem tiek nodarīts pāri, ne jau no vienaudžiem, bet gan no pasniedzējiem. Jo pasniedzējs nav informēts par bērna stāvokli, vai vienkārši nespēj tam pievērst pietiekamu uzmanību).
Šokējošais:
Kad mēs esam nodrošināti tik ļoti, kad par naudas esamību varam mazliet aizmirst, tad mums arī vajag daudz vairāk. Varbūt tā ir sava veida atpirkšanās, kad esam pavadījuši ļoti ilgu laiku darbā, un tagad varam bērnam nopirkt visu (izmantojot nedēļas nogales iepērkoties). Un  ko mēs pērkam, es šeit nerunāju par riteņiem, slēpēm vai grāmatām, bet gan par Ipodiem, datoriem, telefoniem, maziem portatīviem kabatas datoriņiem ( es pat necentīšos uzminēt, kā tos visus sauc, ko veikalos var atrast un nopirkt....)
Roku veiklība ir atstāta novārtā, jo tak visu var paveikt spiežot podziņas...man, ka vizuālās un amatniecības skolotājai nākas ar to visvairāk saskarties. Jo šeit roku veiklībai ir vislielākā nozīmē...
Tāpēc mīcīsim mīkliņas, dziedāsim dziesmiņas, pirksim aizsienamas kurpes un aizpogājamas jakas. Griežam, līmējam un dodam viņiem daudz daudz krāsas....un protams, neaizmirstam, ka lauku dzīve ir tā veselīgākā un labākā....samīļosim savus mazos un vakaros pamasēsim pēdiņas ar eļļiņu, lai miers un sapņi var atrast savu gaidītāju....




Lai jauka šī nedēļa un gatavojamies Lieldienām!

5 komentāri:

Ilze teica...

Bildītes ļoti precīzi parāda atšķirības laiku lokos..un skarba tā atšķirība sanāk..

dabasmamma teica...

jā...savā ziņā ļoti skumīga....

Zanda teica...

Ir par ko aizdomāties...

Gunta teica...

Visu šo izlasot varu teikt tikai vienu - cik labi, ka dzīvojam Latvijā! Daudz peltajā un zākātajā. Bet ne vienmēr citur zālīte ir zaļāka...

dabasmamma teica...

Savā ziņā es tev pilnībā piekrītu...un tas vēl vairāk apstiprinās, strādājot skolā ar bērniem un iepazīstot skolu sistēmu Norvēģijā...