trešdiena, 2012. gada 28. marts

pirkstiņkrāsas un svētki

Kādu laiku atpakaļ mūsmājās nonāca milzīgas bundžas ar pirkstiņkrāsām...īsti nevarēju saprast ražotāja praktisko pielietojumu, jo mazā vēlme iebraukt ar visu roku puslitra burkā ar krāsu bija tik nepārvarama, ka atlika meklēt kādu mazāki trauciņi, šķīvīši, lai krāsas netiktu izlietotas vienā reizē:)
Lielie prieki varēja sākties!!!


 Priekšlikumi no jūsu puses, kas būtu labākais materiāls uz kā klāt pirkstiņkrāsas? Jo uzklātā krāsu kārta ir milzīga, un žūst kādas 2-3 dienas!!! Un gala rezultāts ir sarullējusies lapa ar daudz daudz krāsu....  
  Bet vienalga prieks par darbošanos  mazajiem bija neizsakāms!!!

 No radošās ikdienas pie svētku galda....
šoreiz mūsu ģimenes vecākajam zēnam dzimšanas diena. Pilni 32 gadi!! 
Ar to arī apsveicam un vēlam daudz jaunus panākumus, stipru gribu un dzīvotprieku!!! 
Tā kā svētki iekrita pilnīgā darba dienā, izdomājām ļoti ģeniālu plānu: izcepām, visiem ļoti iecienīto, šokolādes kūku ar milzum daudz šokolādi, sataisījām kroņus. (Maziem puišiem kroņu taisīšana dzimšanas dienā ir palikusi par tradīciju. Lai tad arī Gatim tiek:)) 
Man tik gribējās pie šī visa piebilst, ka mūsu vecāki un vecvecāki ir stingri turējušies pie tradīcijā, un, ievērojot Vasaras saulgriežu ticējumus un paražas, nav stāvējuši dīkā...rezultāts ir acīm redzams, dzimšanas dienas martā  ir neticami daudz:)) par to man, protams, neizsakāms prieks!!!
 Gustava mazā svecīte vārda dienā....
 ....prom uz cirku....maziem ļoti patika, un lieliem arī:))
Gatavojamies pavasara svētkiem!!!

svētdiena, 2012. gada 25. marts

mūsdienas

Pagaišo nedēļu nācās pabūt dažādās lekcijās, kurās galvenā tēma bija mūsdienu bērni. (tas saistībā ar skolas praksi). Tēma ļoti interesanta, ar interesantiem atklājumiem un šausminošiem faktiem....
1. kārtām jau jāsāk no bērna piedzimšanas. Kā tas īsti notiek mūsdienās. Pēc ekspertu domām, ideālai grūtniecībai vajadzētu noritēt bez sarežģījumiem (tam es pilnīgi piekrītu), tā lai mamma varētu turpināt savas ikdienas steidzīgo dzīvi ar 100% darbu, mājas darbiem, bērniem, izbraukumiem, un sociālām aktivitātēm (lai izdodas to visu sakombinēt.....)
2. Pēc mazuļa ienākšanas pasaulē, būtu vēlams mājās pavadīt 10 mēnešus, kura laikā tu esi nodrošināts finansiāli (jo esi tak strādājis uz pilnu klapi grūtniecības laikā), lai pēc tam atkal varētu turpināt savus darbus. Par bērniem variet neuztraukties, visiem pienākas bērnudārzs no 10 mēnešu vecuma. Galvenais vajag laicīgi pieteikties:))
3. Skolas gaitas uzsākam 5 gadu vecumā. Tagad Norvēģijā ir ļoti aktuāli veidot lielas skolas ar plašām telpām, vislabāk ar caurstaigājamā, vai vispār bez sienām. Tādiem kā klašu sektoriem (no pieredzes varu teikt, ka galīgi garām. Jo tas nedarbojās. Iedomājieties, vienā telpas daļā ir 1. klases grupiņa ar 18 bērniem, aiz maza nodalījuma ir 2. grupiņa ar 18 bērniem. Kad viens skolotajās sāk stundu, otram skolotājam jābūt vai no ļoti radošam vai skaļākam, lai pievērstu bērnu uzmanību pareizā klases virzienā, Ķīselis, ne stunda.....bet vecākam ienākot klasē, liekas, ka visi ir kopā, kā viena liela laimīga ģimene..Protams, klases iekārtojums ir patiesi mājīgs, siltos toņos, ar bērnu zīmējumiem un daudz mantām, klučiem un leļļu stūrīti, spilveniem un stūra sofu.
4. Bet ir viens liels BET, jau 1. klasē 20% bērniem ir psiholoģiskas problēmas, vai kā mēs to sauksim - koncentrēšanās problēmas, kas turpinot skolas gaitas izzūd vai palielinās. Ar to man nācās saskarties jau pašā sākumā.  Kas tas tāds ir? Ļoti vienkārši, problēmas un apstākļi, ko mēs vecāki savām mīļām atvasēm radām. Stressaina ikdiena, mēdiju pārmērīga lietošana, iepirkšanās un ceļojumu drudzis, un protams, nogurums, kas ir neatņemams garās darba dienas sekas. Vēl skumīgāk ir vecāku šķiršanās, kurās bērni ir vieni no  emociju un atriebību ieročiem....
Šeit tas tiek risināts divējādi: 1. vecāki vienojās, un bērns dzīvo 1-2 nedēļas pie mammas un 1-2 nedēļu pie tēta. Lieta skaidra. 2: Ja vecāki nevar vienoties, tad bērnu izņem no ģimenes (ievietojot viņu viesģimenē), kamēr vecāki tiek galā ar savām emocijām un vienojās par bērna turpmāko audzināšanu. 
  Skolotāja kliegšana skolā, vai aizrādīšana tikai pasliktina bērna stāvokli. Tāpēc, mēs kā vecāki un pedagogi varam tik mācīties, skatīties un mēģināt uzlabot savu ikdienu, padarot to mierīgāku arī bērniem.
5. sasniedzot 5. klasi daudzi bērni ir ļoti tramīgi. Viens iemesls ir augšanas proces un bērna pāriešana uz pusaudzi, otrs iemesls, bērna ikdiena pārnākot mājas no skolas - vai tā ir laukā iešana, treniņi un citas aktivitātes, vai kopā būšana ar vecākiem ,draugiem, vai pasīva sēdēšana pie datora un TV. Es negribu izklausīties baigā pareizā, jo tiešam ir dienas, kad arī bērni ir ļoti piekusuši un viņi grib mierīgi atpūsties, bet ko mēs saprotam ar atpūtu....tāpēc, secinājums ir viens, 5. klasē, 20% bērni ir tik ļoti aizrāvušies ar datorspēlēm un TV, kad skola viņam liekas neinteresanta, vai teiksim tā, tāda palēnināta, jo nekur neviens nešauj, nezibsnī un tu nevari vadīt to visu ar pulti....
secinājums:
Interesanti bija uzzināt kā vecāki dzīvo un strādā Norvēģijā.
Cik lielu uzmanību skolās tiek pievērsta tieši bērna psiholoģiskai veselībai (un tas patiesi ir ļoti svarīgi, jo daudzas reizes skolās maziem tiek nodarīts pāri, ne jau no vienaudžiem, bet gan no pasniedzējiem. Jo pasniedzējs nav informēts par bērna stāvokli, vai vienkārši nespēj tam pievērst pietiekamu uzmanību).
Šokējošais:
Kad mēs esam nodrošināti tik ļoti, kad par naudas esamību varam mazliet aizmirst, tad mums arī vajag daudz vairāk. Varbūt tā ir sava veida atpirkšanās, kad esam pavadījuši ļoti ilgu laiku darbā, un tagad varam bērnam nopirkt visu (izmantojot nedēļas nogales iepērkoties). Un  ko mēs pērkam, es šeit nerunāju par riteņiem, slēpēm vai grāmatām, bet gan par Ipodiem, datoriem, telefoniem, maziem portatīviem kabatas datoriņiem ( es pat necentīšos uzminēt, kā tos visus sauc, ko veikalos var atrast un nopirkt....)
Roku veiklība ir atstāta novārtā, jo tak visu var paveikt spiežot podziņas...man, ka vizuālās un amatniecības skolotājai nākas ar to visvairāk saskarties. Jo šeit roku veiklībai ir vislielākā nozīmē...
Tāpēc mīcīsim mīkliņas, dziedāsim dziesmiņas, pirksim aizsienamas kurpes un aizpogājamas jakas. Griežam, līmējam un dodam viņiem daudz daudz krāsas....un protams, neaizmirstam, ka lauku dzīve ir tā veselīgākā un labākā....samīļosim savus mazos un vakaros pamasēsim pēdiņas ar eļļiņu, lai miers un sapņi var atrast savu gaidītāju....




Lai jauka šī nedēļa un gatavojamies Lieldienām!

ceturtdiena, 2012. gada 22. marts

krītiņi

Šoreiz par krītiņiem...tā kā mani zēni ir lieli krītiņu piekritēji, mūsu mājās ir manāmi sakrājušies dažādu veidu un firmu krāsu sprungulīši.Tāpēc gribējās pašai noskaidrot, kuri ir tie labākie un kurus zēni labprātāk izmanto. Šī nebūs komerciāla reklāma, bet gan mammu praktiskā pieredze:)  

 Waldorfkrītiņī (kubiciņi)  - ļoti parocīgi mazajiem pirkstiņiem. Krāsa viegla, gaisīga un dabīga. Krītiņi ir taisīti no dabīgā vaska, tā kā dabai un bērniem ļoti draudzīgi.
 Wadorfkrītiņi  - lielākiem zīmētājiem, kuriem svarīgas ir formas un smalkāki zīmējumi. Alberta iecienītākie. Jo viņam patīk krītu forma, kas ir mazliet resnāka un tāpēc tik ātri nelūzt. Ļoti patīkamas krāsas(melna krāsa arī ir iekļauta šajā komplektā, kas Albertam ļauj zīmēt dinozaurus, mājas un mašīnas kontūras.)
 Cray-pas eļļas krītiņi, tiek ļoti reti izmantoti mūsu mājās. Tie grūti klājas un rezultāts izskatās diez gan nepievilcīgs...mūsu konkursā, šie krītiņi ieguva pēdējo vietu!
 Artico eļļas krītiņi - pirkti kaut kur Rīgā, jo likās, ka tie ir tik lēti un daudz!!:) Bet rezultāts bija pilnīgi pretējs. Krītiņi ir ļoti tievi un tāpēc ātri lūzt. Krāsa salīdzinoši laba, tikai klājas nevienmērīgi. Tāpēc vienmēr vajag padomāt, ko īsti mēs pērkam kvantitāti vai kvalitāti...tā man mācība....
 Faber - Castell eļļas krītiņi. Gustava iecienītākie, jo ir spilgti un viegli klājas. Krāsas patiešām ir ļoti spilgtas. Bet, vienīgi krītu sastāvdaļas ir diez gan ķīmiskas, tāpēc, izsalkušiem bērniem labāk nedot!:)
 Apkopojot visus par un pret es nonācu pie viena secinājuma, galvenais ir pašiem meklēt, mēģināt un skatīties, kas mūsu bērniem ir vislabākais un visnoderīgākais. Vai tas būtu no dabīgiem vai ne tik dabīgiem materiāliem ir mūsu paša ziņā, galvenais lai prieks par zīmēšanu un krāsu pasauli!
Jauku ceturtdienu!!!

pirmdiena, 2012. gada 19. marts

vienas nedēļas notikumi

Jāteic, ka šī patiesi bija ļoti spraiga un aktīva nedēļa, ar koncertiem, pārgājieniem un mājas darbiem. 
Pagaišo nedēļas nogali, Alberts piedalījās vijoļu seminārā. Kurā, tika mācīts saspēlēt kopā ar dažādu līmeņu stīgu instrumentu spēlētajiem - vienvārd sakot spēlēt īstā orķestrī. Oi, tas bija ļoti iespaidīgi un interesanti, un grūti....jo lielākā daļa no visiem bija profesionāli vijolnieki. Tā kā maziem iesācējiem bija ļoti jākoncentrējas un jāklausās.  
 Es intensīvi nodarbojos ar zaļās krāsas ienešanu mūsu ģimenē. Zaļā trūkums manā organismā jau sen ir diagnoze, tas pavasari un siltu laiku gaidās....
 sauksim to tā, ja džeki virtuvē, tad mammai tur vairs nav ko meklēt:) Mazo zēnu komanda šoreiz bija izlēmuši uzcept vafeles......
 ....un pēcāk mazliet pabungot....
 te es paslepus noķēru pāris kadrus no Alberta skolas. 1. klasei notika spēļu vakars, kurā bērni ar vecākiem kopā spēlēja spēles, ēda vakariņas un dzīvojās. Šīs ir arī manas darba telpas, kurās notiek SFO. Es te mazliet esmu izveidojusi pēc saviem ieskatiem. 
 SFO virtuve. 
 Nemanot ir pienācis piektdienas vakars. Gustavs ir savos uzdevuma augstumos un rosīgi mazgā, visu, kas pa rokai pagadās....

Oficiāla šī pavasara pārgājienu atklāšana.
 Somas uz pleciem un aiziet!! Šoreiz uz Hiskjo. Vietu kurā beidzās Norvēģu klintis un sākas atklātie ūdeņi. Kailas klintis, sūnas, kaijas un ziemeļu vējš...tik drūmi un vienlīdz skaisti...






Lai jums jauka un enerģijas pilna nedēļa!!

pirmdiena, 2012. gada 12. marts

zīmuļsoma

Skolā ievēroju, cik daudz tomēr mēs darām bērnu labā, lai tiem it kā atvieglotu dzīvi. Piemēra, pilnīgi izņemam no apģērba tādus elementus, kā pogas, šņorus un striķīšus, tos aizvietojot ar lipekļiem un ravējslēdžiem. Tas jau viss būtu ļoti jauki, galvenais lai mazam nebūtu jāpavada ilgs laiks, sienot, pogājot un aiztaisot. 
Bet, ko tas dod viņu attīstībai, jeb pirkstu veiklībai -  motorikai? Neko, vienīgi to, ka bērns sešu gadu vecumā, vel joprojām mokās ar kurpju striķiem un jakām ar pogām....tāpēc, dzīves sarežģīšanai, Alberts tika pie zīmuļsomu ar aizsienamu aizdari, lai trenē pirkstus un mācās kurpes siet!
Iedvesmai šoreiz ņēmu Soule Mama grāmatu. 

 Filca auduma vietā izmantoju linu un melnu kokvilnu. 
 otru pusi aplicēju ar krāsainu auduma motīvu, lai nav pilnīgi melns. 
 1 2 un gatavs!! Ceru ka Albertam patiks, un siešana būs viena no viņa mīļākām aizraušanām.
 Gustavs jau ķērās pie zīmuļu izņemšanas:) 
P.S. mazs ieskats mūsu ikdienā. Radošā nekārtība, mantas, kas nu kuram tuvākas un vajadzīgākas. Vienīgā lielā problēma mūsu mazajos apartamentos ir tas, ka viss pēc tam ir jānokārto (cik tas tomēr ir garlaicīgi), jo šīs ir vienīgais galds, gan radošiem darbiem, gan ikdienas maltītēm. 

Lai izdodas!

zirdziņa otrā dzīve

Stāsts ir par to pašu veco labo koka zirdziņu, ko mēs savulaik bērnībā dikti lietojām un tagad arī mūsu mazie, iejutušies jātnieka, bruņinieka tēlā, jāj uz pilnu klapi. Bet nevienam jau nav noslēpums, ka katrai mantai ir savs lietošanas termiņš. Lūk mūsu zirdziņš (lai neteiktu nožēlojamā izskatā, tad teiksim, ļoti labi nolietots. Kas steidzami prasīja ko darīt lietas labā!!) Kamēr mazie nodarbojās ar savām spēlēm un lietām, mēs ar Gati ķērāmies pie zirga plastiskās operācijas, labi labi, pie mākslīgās matu pieaudzēšanas. Tā tagad ļoti populāra, arī dzīvnieku vidū:))

Ekstrēmās pārvērtības no Ēzeļa par Ērzeli!

Lūk arī iznākums!! Kuplas krēpes un aste, pieskaņota šīs sezonas toņiem. Man jau nagi niezēja vēl seglus uzšūt, bet Gustavs bija kategoriski pret jeb kādām lupatām uz viņa zirdziņa. Lai labi jājās!!!

Lai jums daudz saules un smaida, nedēļai sākoties!!!

pirmdiena, 2012. gada 5. marts

ir sākusies jauna nedēļa...ar prātu to visu var saprast, bet fiziski gribas vēl pabūt brīvdienās, kad  rītos ilgāk var pagulēt (kaut gan tas ir tik pat kā neiespējami, ja mājās ir bērni jaunāki par 6 gadiem. Viņu biopulkstenis ir tik precīzs, kā modinātājs:)) un dienu ieplānot pa savam. Tas tā, uzkrātie spēki un labie draugu apciemojumi, liek saņemties un darboties pilna sparā. 
Kur un ko mēs darījām, skatieties paši!!!
Brīvdienas ir laiks, kad var kopā ar draugiem taisīt un darīt interesantas un radošas lietas. Džekiem bija lieli plāni taisīt, līmēt griezt un krāsot. Man tik atlika asistēt...un skraidīt ar fotokameru. Šeit tapa čiekurbumba..
 ar to tas viss nebeidzās, bija vajadzīga pils bruņiniekiem. Mani krātie wc rullīši vienā mirklī pārtapa par tornīšiem, posteņiem un liftiem....
 Došanās uz izstādi, kurā šoreiz izstādījās mazie mākslinieki no skolas. Variet trīs reizes minēt, kas zēniem patika vislabāk!? Pilis, atbilde bija viena:))
 Zēni atrada arī savus mākslas darbus. Fonā redzamie ir troļļi no troļļu stāsta. 
 Mazie mākslas eksperti, rāmi un kārtīgi, liekas kā tādā sapnī....vafeles ar ievārījumu ir vislabākā metode, dabūt mazos rāmus kā jēriņus:))  Mēs beidzot ar Sanitu, varējām baudīt kafiju un kritisku aci novērtēt skolas izstādi.
 Nu tad mākslas pārņemti, nākamā dienā zēni vilka ārā lielformāta papīrus, lai taisītu savu tēlu. Te Alberts ir bruņinieks neredzamā tērpa (vai kaut kas tamlīdzīgs). 
 Laikam zīmēšana mūsu ģimeni ir pārņēmusi, jo dienas saulītē, zēni sakrāmēja savas krāsas, lapas un sedziņas, lai dotos uz terases .....zīmēt...
 ne tikai maziem prieki un atpūta brīvdienās, bet arī tētītim..prieks ir neviltots par lielo lomu un makšķerēšanas burvību. Atlika tikai viens, likt zivi uz pannas  un zvanīt draugiem. 
 Jā, nedēļa noslēdzās patiesi jauki, sēdējām līdz tumsiņai lauka ar labiem draugiem. Grillējām, klačojāmies, smējāmies un protams, atpūtāmies. 
Lai jauka un silta šī nedēļiņa!