pirmdiena, 2012. gada 27. februāris

vijoles

Laikam būšu kļuvusi par vijoļu fani! Jo vairāk Alberts spēlē, jo vairāk es saprotu, cik tas tomēr ir svarīgi bērnam piedzīvot mūziku. Protams, visas sporta aktivitātes ir neatsveramas maziem rakariem augot. Bet, ja ir tāda iespēja viņiem dot mūziku, tad noteikti tā ir  jāizmanto!
 Lai arī mazie vēl nesaprot instrumenta jēgu un spēlēšanas svarīgumu, viņi attīsta dzirdi, ritmu, skaņu veidošanu un interesi par mūziku, klausoties dzīvu mūziku un paši to spēlējot. Es īsti nezinu, kā tagad ir Latvijas mūzikas skolās, kā bērni mācās spēlēt vijoli? Atceros no savas bērnības, kā mācījos spēlēt klavieres, man tas likās īsta elle!!! Kāpēc jāspēlē gammas un kas tās par etīdēm, kas vispār ne pēc kā neskan. Un tās uzstāšanās, kurās sēžot baltā blūzē pie klavierēm viena doma bija, kaut tik nesajaucu, jo no tā ir atkarīga mana atzīme!!!....
kaut gan vēlāk, ( pēc gadiem 15), iegādājos savas pirmās digitālās klavieres, jo bija pienācis laiks, dziedāt un spēlēt priekš saviem bērniem. Tā lūk domas mainās un cerams metodes arī..
Bet skatoties uz Albertu un to, kā viņam mūzika sāk interesēt ar vien vairāk un vairāk, saprotu, cik liela nozīme ir tam, ka tu mūziku pasniedz...vai tas ir nopietni, stingri, caur notīm un mūzikas grāmatām un atzīmēm, vai caur spēlēm, klausīšanos, saspēlēšanu un uzstāšanos. Uzstāšanos, saucamie  māju koncerti, kuru klausītāji ir bērnu vecāki. Tur mazie, brīvā gaisotnē mācas saspēlēt viens ar otru, uzstāties, nebaidīties spēlēt vienam pašam un kļūdīties...jā tieši tā, kļūdas šeit ir atļautas. Un ziniet kas ir pats labākais, maziem tas tā patīk, ka pat Alberts vēlējās spēlēt vēl un vēl, jo neviens viņam neteica, varēji jau labāk, vai tu kļūdījies, bet gan uzslava no skolotājas un vecāku aplausi, lika plaši smaidīt un būt lepnam par sevi!
Par atzīmēm nerunāsim, šeit tādas nepastāv.....ko tas vienam 6 gadniekam izteiks, 5 vai 10. Tā tāda personības ķidāšana.
 Mazo uzstāšanās ar skolotāju jeb pirmo vijoli. Tā viņi mācas sākt vienlaikus, klausīties ritmā un vienlaikus skatīties, kādas norādes dod pirmā vijole. Citreiz pirmā vijole var būt kāda vecāks audzēknis, kurš spēlē maziem priekšplānā!

Lai jums vienmēr kāda dziesmiņa ir ko dungot un kāds instruments mājās, ko paspēlēt!!!!

2 komentāri:

Aija Elliņa teica...

Diez vai Latvijā mūzikas skolas apmācības metodēs kaut kas ir mainījies šobrīd...
Prieks lasīt, ka pie jums tas notiek tik jauki!

Una teica...

Njā, šķiet, ka Latvijas mūzikas skolas apmācības dēļ mana meita vijoli mācījās tikai pusotru gadu. Pienāca brīdis, kad viņa stāvēja mājās koridorā un raudāja, jo bija jāiet uz solfedžo. Skaidrs, ka mūzika viņai patīk un interesē, bet ne mūzikas skolas formātā. Taču citu variantu pagaidām nav. Tā nu iedvesmas brīžos viņa izpaužas uz sava nelielā 3 oktāvu sintezatora, dzied, dejo un sapņo par ģitārspēles pulciņu (ko var apmeklēt no 13 gadu vecuma)... :)