ceturtdiena, 2012. gada 2. februāris

Darbs

Jā, tieši tā ,esmu sākusi savu vizuālās mākslas skolotājas praksi Norvēģijas skolā. Kamēr mazais čalīts 2 dienas nedēļā tusējās bērnudārzā, tikmēr es mēģinu apgūt visu jauno un interesanto un šokējošo skolotājas amatā. Kamēr vēl esmu sakuma stadijas šokā, vieglā par un pret pedagoģijas krustcelēs, tikmēr rakstu jums šo stāstu.

Mana darbošanās amplitūda 1.2.5.6.8. un 10. klase. Visi iespējamie bērnu vecumi ar visiem tiem izrietošiem fiziskiem un garīgiem attīstības posmiem. Mācību stundas,ko es vadu ir vizuālā māksla un rokdarbi, 2.klasei palīdzu asistēt stundu  - tā to te sauc:)).Vizuālā māksla un mājturība ir kopā gan  gan zēniem gan meitenēm. Ja adām, tad visi kopā, ja ejam ēvelēt dēlīšus, tad arī meitenes ir klāt un dara tieši to pašu. Tas pats attiecās uz ēdienu gatavošanu, šūšanu, gleznošanu, līmēšanu un visu pārējo, kas saistās ar vizuālo mākslu un mājturību. Varu teikt vienu, dzimumam šajās nodarbības ir vismazākā nozīme, jo galvenais jau ir personība....


Sākam ar 2. klasi, (1. kl.man  ir īpaša darīšana). Rīta stunda no 8:30 līdz 10:00. Matemātika, valoda. Mans uzdevums ir palīdzēt klases audzinātajai, lai stunda varētu noritēt raiti. Izklausās vienkārši, bet te jāņem vēra, ka šeit katrā klasē ir kāds bērns ar īpašām vajadzībām, uzmanības trūkums, koncentrēšanās problēmas, ģimeņu problēmas. Daži bērni skolā ir tiešām ar fiziskām un garīgām ierobežotībām,  bet tas jau nav vairs mans lauciņš. Šos bērnus, ko minēju iepriekš, Latvijā sauktu par hiperaktīviem vai vienkārši problēmbērniem, bet ne šeit. Ne viens bērns nav nepilnīgs vai problēma, viņiem vienkārši ir vajadzīga papildus uzmanība. Un tāpēc ir palīg skolotāji un visādi citādi līdzekļi kā palīdzēt bērnam socializēties.

Piemērs iz prakses, stundā meitene, sākusi garlaikoties, jeb zaudējusi koncentrēšanos, sāk rāpties uz galda un mētāties ar zīmuļiem. Jūsu reakcija kā skolotājai? Miers, smaids un laipna saruna ar meiteni, ka tagad mēs visi mācamies, varbūt viņa arī vēlas piedalīties. Jā atbilde ir noraidoša, asistents kopā ar meiteni iziet no klases, mēģina viņu ievirzīt citās domās un darbošanās, palasot grāmatu vai parunājoties ar meiteni. Pēc 5 min, ja stāvoklis ir uzlabojies, varam atgriezties stundā. Klasē ir 24 bērni, un kādi 2 - 3 ir bērni ir ar koncentrēšanās problēmām.
Iemesls, šai mūsdienu problēmai ir viens - mēs par daudz bērnu stimulējam, prasām no viņa visu iespējamo, runājam par daudz nevajadzīgām lietām (tu gribi jogurtu aukstu vai siltu ar karotīti vai salmiņu, tu ēdīsi vai vēlāk, vai vispār tu gribi kaut ko citu, utt), atļaujām par daudz lemt viņiem un noteikumi, ritms, tradīcijas vai aizliegšana ir vispār izzudusi no mūsdienu ģimeņu ikdienas. Un nerunāsim par TV, datoriem, mobīliem, IPoniem un visādiem citādiem stimulātoriem ,kas tiek lietoti pārmērīgā daudzumā. Mazais bērns šito visu vienkārši nespēj sagremot, un viņš zaudē jeb kādas spējas koncentrēties, domāt, nedod Dievs kaut ko paveikt vienatnē.... (šeit runa ir ne jau par visiem bērniem, bet tiek, kas ir jau ar iznākumu).Tas tā!
Pozitīvais, un pat ļoti pozitīvais ir skolotāju un bērnu attiecības, ļoti mierīgas, draudzīgas, saprotošas un vienkāršas. Mēs esam draugi bērniem, un mēģinām viņus saprast un mācīties kopā. Bērniem tiek ļoti daudz lasīts, stāstīs un ļauts spēlēties. Un protams,bērni iet laukā.
No 1. - 10. klasei bērniem brīvajā minūtē ir jābūt laukā! Bez jautājumiem un jeb kādiem iebildumiem. Veselam garam un svaigam gaisam klasē būt!!
Pauzes ik pēc katras 90 min. stundas ir 30 min lauku dzīve.
Par skolas ritmu 1. - 4. klasei lasiet šeit.
5.6. klase bērni ir ļoti interesanti. Šeit var redzēt, kā katrs mēģina izlauzties no savas bērnu čauliņas un kļūt par tīni. Tāpēc 28 bērnu klasē ir 2 pasniedzēji un 1 asistents. Nekādas kliegšanas, aizrādīšanas vai psihošanas. Skolotājam ir jābūt miera un pozitīvisma iemiesojumam, lai bērnam ir pieaugušais, kam viņš gribētu līdzināties, nevis kliedzoša histēriķe...
8.10. klase ir jau bērni ar savām personībām un spēju darboties patstāvīgi. loti atsaucīgi, izpalīdzīgi un darboties griboši. Protams, neiztikt bez jokiem, nedarbiem un tīņu izgājieniem, ber tas jau ir dabīgi un pašsaprotami.
1. klasē es esmu SFO pasniedzēja. (Skolas brīvā laika organizācijas darbiniece. Šeit nāk bērni no 1. - 4. klasei, Es esmu lielāko ties ar mazajiem), jeb latviski pēcstundu skolotāja. Šeit bērni pavada laiku pēc skolas no pkl. 13:00 līdz 16:00. Doma ir ļoti vienkārša, pēc skolas visi paēdam( par ēšanu būtu jāraksta atsevišķs stāsts, bet uz skolu katrs ņem līdzi maizītes, skolā var dabū pienu un augļus, SFO tiek arī dotas maizītes, kādreiz kāda zupa vai cīsiņš tiek izvārīts. Jo šeit siltās virtuves nepastāv. Maziem pietiem ar maizītēm un kārtīgas pusdienas viņi dabū ap 16:30  mājās.) , mazliet atpūtas, un tad bērni izdomā, ko viņi gribētu darīt. Tāpēc uz katriem 7 bērniem ir 1 darbinieks. Mēs esam pedagogi ar dažādiem amatiem, sports, vizuālā māksla, matemātika, pirmskolas pedagogi un asistenti un ar dažādām interesēm. Mana grupiņa saucās lauku grupiņa. Un tas nozīmē, ja kāds bērns vēlas šodien iet laukā, tad viņš nāk ar Lelde laukā. Pārējie izlemj, tieši tādā pašā garā, sports, pērļošana, zīmēšana, spēlēšanās ar lego, vai grāmatu lasīšana.
Darbošanās ir patiesi interesanta, un pats galvenais, skolotāji neraksta nekādas penteres, par to, ko šodien mēs esam darījuši, kas ko ir apguvis, ne skolā ne bērnudārzā šitā muļķošanās netiek piekopta. Jo kam, tā visa makulatūra ir vajadzīga?!? Galvenais, ka bērns ir vesels, paēdis, labi pavadījis laiku un varbūt kaut ko jaunu iemācījies, (bērnudārzā, svarīgi, lai mazais ir pačurājis, pakakājis un laimīgs, priecīgs, un jauki pavadījis laiku).

Mans šoks ir tieši tāds, cik vienkārši un viegli viņi pieiet mācībām, cik laba ir attieksme vienam pret otru, pret bērniem, cik daudz tiek pievērsta uzmanība sociālam darbam. Varbūt šeit valda visatļautība, bet kas tad īsti var pateikt, kā ir labāk, stingrība un diktatūra vai cilvēciskums un sapratne....

2 komentāri:

Sanita Balode.eks.Frīdenberga teica...

...man jau tas viss ir mazliet apnicis--tā izlikšanās,ka negribu viņiem uzkliegt, ka nedrīkstu stingri runāt....laikam man pašai ir koncentrēšanās un mērķtiecības zudums......gribas kādu laiku neiet ne uz vienu skolas darbu un aizmirst to visu kas notiek klasē un pēc stundām...un cerēt ,ka manos bērnos paliks kaut kripatiņa LV audzināšana un standarti.....( p.s.............es te tā atļaujos spriedelēt,jo jau no 2011 augusta pa tām pašām Norges skolām maisos)

dabasmamma teica...

Jā, tev taisnība. Tāpēc jau es rakstu, man pirmais darba šoks:) Droši vien pēc pāris mēnešiem es domāšu tieši tā pat kā tu....kas to zin...