pirmdiena, 2012. gada 27. februāris

Atcerieties, stāstīju jums par savu jauno nodarbošanos pedagoģijas jomā! Tad turpinot šo stāstu, pastāstīšu par SFO  - Skolas pēcstundu organizācija, kurā mana loma ir ieplānot 2 dienas nedēļā ar dažādām aktivitātēm un darbošanos kopā ar bērniem.
 Noteikums ir viens, tas nedrīkst būt nekas sēdošs jeb mazkustīgs, bet gan aktīvs un radošs, atbilstoši gada ritmam un laika apstākļiem. Viens labums no tā visa ir tas, kad es varu brīvi izvēlēties, ko mēs darīsim un ka. Nav vajadzīgas ne atskaites, ne milzīgs gada plāns. Jo citreiz var būt tā, ka tava ieplānotā aktivitāte, doties pārgājienā, gleznot, cept maizīti vai zāģēt, neizdodas - iemesls, bērnu vēlēšanās līdzdarboties ir niecīga, vai tieši otrādi, bērni ir tik aktīvi, kad vienīgā lieta, kas palīdz, ir doties laukā, un dzīvoties brīvā dabā. Šeit uzsvars tiek likts uz to, kādā fiziskā un garīgā formā bērns ir pēc stundām. Tāpēc domājot aktivitātes,  izvēlos, pēc iespējas īsāku laika brīdi pavadīt iekšā ar aktivitātēm un pēcāk doties laukā. Tāpēc nedusmojos par to, ka kādu reizi, mana milzīgi gatavotā nodarbība, tiek atlikta uz nenosakāma laika:)
Pagaišo piektdienu bija pēdējā skolas diena pirms Ziemas brīvlaika. Te tāds ir paredzēts, lai cilvēki varētu doties slēpot vai  uz kalnu mājiņām, lai nedēļu krātu spēkus, gaidāmam pavasarim.Tā, kā mums tagad brīvdienas, urrrāā!!! Pēc mēneša būs Lieldienas, un protams vēl viena brīva nedēļa, tas man diktam patīk:))
Atzīmējot pēdējo skolas dienu, un arī SFO, izdomāju, cepsim cīsiņus mīklā. Šoreiz paši mazie būs cepēji un gatavotāji. Dienu iepriekš, sataisīju raugu mīklu, lai tā varētu uzrūgt  un ir gatava cepšanai. 
Vakaru iepriekš, sapratu, kā tad mazie mīklu mīcīs, ja viņiem nav kārtīga priekšauta. Kā jau kārtīgai mājsaimniecei, iedvesmu pārņemta, sēdos klāt pie šujmašīnas un sacakāju 8 priekšautiņus. (vairāk gan nešuju, jo sapratu, ka lielāka cepēju grupiņa būs par daudz, un pulkstenis jau rādīja sen pāri pusnaktij....) šuvu ļoti vienkāršus bez kabatām un liekām cakām, ar domu, ka bērni tos varēs paši apzīmēt un aplikāt pēc savas patikas. 
Audums  - balta un melna kokvilna ar slīpā diega lenti gar malām. 
 Lūk arī mazie cepēji, priecīgi līdzdarboties! 
Vienu gan es sapratu, kad šujot priekšautus, pārliekamā lente pār galvu ir jābūt ar iestrādātu gumiju vai ar funkciju, pogājama pēc bērna auguma. Tā lai priekšējā daļa neatkarājās

Aktivitātes nerimstas pārnākot mājās. Pavasaris ir jūtami sācies, tāpēc lēnam pārceļamies uz dzīvi laukā....ar visām krāsām. Tā pie mums lēnam tiek nokrāsotie visi nepienaglotie dēlīši un akmeņi:))
Gustavs atklāja jaunu tehniku savā krāsu pasaulē. Ripinot otu ar krāsu pa dēlīti, sanāk neticami interesanti krāsu savienojumi!!

Lai jums  idejas neapsīktas!!

vijoles

Laikam būšu kļuvusi par vijoļu fani! Jo vairāk Alberts spēlē, jo vairāk es saprotu, cik tas tomēr ir svarīgi bērnam piedzīvot mūziku. Protams, visas sporta aktivitātes ir neatsveramas maziem rakariem augot. Bet, ja ir tāda iespēja viņiem dot mūziku, tad noteikti tā ir  jāizmanto!
 Lai arī mazie vēl nesaprot instrumenta jēgu un spēlēšanas svarīgumu, viņi attīsta dzirdi, ritmu, skaņu veidošanu un interesi par mūziku, klausoties dzīvu mūziku un paši to spēlējot. Es īsti nezinu, kā tagad ir Latvijas mūzikas skolās, kā bērni mācās spēlēt vijoli? Atceros no savas bērnības, kā mācījos spēlēt klavieres, man tas likās īsta elle!!! Kāpēc jāspēlē gammas un kas tās par etīdēm, kas vispār ne pēc kā neskan. Un tās uzstāšanās, kurās sēžot baltā blūzē pie klavierēm viena doma bija, kaut tik nesajaucu, jo no tā ir atkarīga mana atzīme!!!....
kaut gan vēlāk, ( pēc gadiem 15), iegādājos savas pirmās digitālās klavieres, jo bija pienācis laiks, dziedāt un spēlēt priekš saviem bērniem. Tā lūk domas mainās un cerams metodes arī..
Bet skatoties uz Albertu un to, kā viņam mūzika sāk interesēt ar vien vairāk un vairāk, saprotu, cik liela nozīme ir tam, ka tu mūziku pasniedz...vai tas ir nopietni, stingri, caur notīm un mūzikas grāmatām un atzīmēm, vai caur spēlēm, klausīšanos, saspēlēšanu un uzstāšanos. Uzstāšanos, saucamie  māju koncerti, kuru klausītāji ir bērnu vecāki. Tur mazie, brīvā gaisotnē mācas saspēlēt viens ar otru, uzstāties, nebaidīties spēlēt vienam pašam un kļūdīties...jā tieši tā, kļūdas šeit ir atļautas. Un ziniet kas ir pats labākais, maziem tas tā patīk, ka pat Alberts vēlējās spēlēt vēl un vēl, jo neviens viņam neteica, varēji jau labāk, vai tu kļūdījies, bet gan uzslava no skolotājas un vecāku aplausi, lika plaši smaidīt un būt lepnam par sevi!
Par atzīmēm nerunāsim, šeit tādas nepastāv.....ko tas vienam 6 gadniekam izteiks, 5 vai 10. Tā tāda personības ķidāšana.
 Mazo uzstāšanās ar skolotāju jeb pirmo vijoli. Tā viņi mācas sākt vienlaikus, klausīties ritmā un vienlaikus skatīties, kādas norādes dod pirmā vijole. Citreiz pirmā vijole var būt kāda vecāks audzēknis, kurš spēlē maziem priekšplānā!

Lai jums vienmēr kāda dziesmiņa ir ko dungot un kāds instruments mājās, ko paspēlēt!!!!

ceturtdiena, 2012. gada 23. februāris

pavasari gaidot

Sen gaidītais pavasaris un saule, sak parādīties arī mūsu galā. Liekas ka šī ziema ir bijusi īpaši gara un tumša....tāpēc laicīgi uz logiem kastītēs tika stādīti narcišu sīpoli un diedzēti lociņi. Lai tā sajūta par pavasara iestāšanos atnāk pēc iespējas ātrāk....ir februāra vidus, dienas ir palikušas jūtami garākas un tas priecē, ne tikai mani, bet visu dabu. (vienīgi spilgtie saules stari dara savu, mūsu mājas logi izskatās vienkārši briesmīgi, tāpēc, vienīgais glābiņš, lai uz tiem nebūtu jāskatās, un jāķeras pie lielās tīrīšanas, bija iet laukā:)
 šā gada pirmās pusdienas uz terases
 Dzīvošanās pa lauku un  svaigais gaiss darīja savu - pēcāk bija tāda sajūta, ka kalnus varētu gāzt, tapēc ķērāmies pie kā kreatīva  - bērnu zīmējuma sakārtošanas (tas lai logi nebūtu jāmazgā:))

Ņemam divas kartona labas, 
vēlams mazliet lielākas kā A4 formāta, 
izspiežam caurumus, kur ievērt aukliņu vai lentīti
salīmējam lapas kopā,
 sānos ieveram lentīti, 
nolokam malas un salīmējam, 
mape gatava!
Liekam zīmējumus iekšā!


Lai radoša nedēļas nogale!!
(Man darbošanās skolā ir paņēmusi daļu mana brīvā laika, to droši vien jūtat, redzot mani ar vien retāk Dabas mammā.  Bet viss tas ko es varu iemācīties un apgūt, šajās divās dienās esot skolā, dod ļoti daudz!! Tāpēc neņemiet ļaunā, un uz tikšanos!! )

pirmdiena, 2012. gada 20. februāris

Intereses

Pagaišo nedēļu visi kaut kur skrēja un nesās, tāda sajūta, ka pēdējā stundiņa klāt...visi saguruši, noskrējušies, it kā visu paspējuši izdarīt, bet prieka nekāda...Ko darīt? Lai ikdienas darbi dotu patiesu prieku, enerģiju un pozitīvu lādiņu? Jāatmet puse no visām iecerētām aktivitātē, varbūt jādzer vairāk ūdens un jāēd salāti, jāplāno cītīgāk ikdienas aktivitātes: skola,bērnudārzs,  vīram darbi, papildus darbi, skola mammai ,futbols, mūzikas skola, mazo bērnu tikšanās un vēl bibliotēkas un  baseina apmeklējumi  mī un žēē, tas tak ir par daudz! .. es nonācu pie viena secinājuma, tā pat jau visu paspēt nevarēsi, jādara tas, kas patiešām gribas..un kas tiešām interesē.
Nonācām pie viena kopsaucēja, koncentrēsimies vairāk uz mazo interesēm un savas prioritēsim pēcāk. Sanāca tādas kā kārtas:))
1. kārtām kopā būšana. Atcerieties, rakstīju jums par mūzikas skolu un lielo vecāku līdzdalību, lūk, mūsu pirmais kopistiskais koncerts. Albertam  ļoti patika - kopā spēlēšana ar vecākiem. Cits azarts un degsme pašam mācīties. 

2. kārtām - mammas ņemšanas gar šujmašīnu un kremēšanās ar lupatiņām, lielam bērnam izraisīja interesi,  varbūt pašam pamēģināt, to pedāli paspiest!!! Lai iet! Tapa pirmais paši šūtais spilventiņš, gultas biedram - lācītim.

 3. kārtām Bērnu aizraušanās. Gustava lielā aizraušanās ir zīmēšana. Zīmē no agra rīta līdz vēlam vakaram. Motīvs - vīriņi.

 Mājas izstāžu siena...ļoti praktiska un ērta, ar knaģiem saspraužam visas savas mīļas zīmētās un taisītās lietas. (man jau ar, protams, vajadzēja izstādīties:))
 4. kārtām mūsu paša brīvā laika pavadīšana. Es vienu dienu domāju, kas ir tās lietas, ko mēs darām brīvajā laikā. Kad esam mājās, visi darbi apdarīti, ko mēs darām? Vai zvilnam dīvānā ar pulti rokās, lasām labas grāmatas, vai ejam divvietulīgās pastaigās....citreiz ir patiešām tāds nogurums, kad 30min vientulību ar dīvānu,vēlos vairāk par visu:) Bet kad uznāk lielā iedvesma,(īpaši pēc sarunām ar labām draudzenēm) tiek tulkotas norvēģu pasakas, darinātas filcu lelles un kalti lielie nākotnes plāni!

 Lūk, vienu vakar uz mūsmājām atslēpoja Zilā kalna rūķi. 
Lai šī nedēļa dod daudz prieka un enerģijas no padarītiem un iecerētiem darbiem un nedarbiem:)

ceturtdiena, 2012. gada 16. februāris

bērnu lietas

Nu tad tā, ja jau reiz esmu iesākusi rakstīt par tam visām norvēģu lietā, tad turpinājumā visiem ļoti svarīga tēma bērnu lietas
Kas tad tās tādas ir?
Man šie divi vārdi pirmajā brīdī asociējās ar gultiņu, ratiem, piena pudeli un pāris lācīšiem...bet šeit runa ir par aktīvo vecāku ikdienu, dzīvojot ar maziem bērniem...hmmm, izklausās murgaini, bet īstenībā, ļoti interesanti! Kā mēs, kļūstot par vecākiem, varam būt tik pat aktīvi un sociāli kā vienmēr, ja protams, tas ir aktuāli. Lūk kas jums ir vajadzīgs, bērnokopībā norvēģu gaumē:)
Bērnu pārnēsājamā mugursoma (bæremais), jeb ieliekam bērnu mugursomā un dodamies lielos vai mazākos pārgājienos. Ļoti praktiska un ērta, no savas pieredzes varu teikt. Vienīgi mugursoma+bērns ir riktīgs nesamais smagums, tā kā iepriekšējs treniņš vai muskuļots vīrs šajā gadījumā nāk tikai par labu:)


 riteņrati (sykkelvogn) - hmm, kā tas pareizi latviski varētu skanēt....Āķējam ratus klāt pie riteņa, vai stumjam tā pat. Un aidā, piedzīvojumi var sākties!
 Dāņu dizaina riteņrati, ļoti stilīgi un diktam ērti...vienīgi cena šitādam ritenim ir milzīga, lai neteiktu ko vairāk...tas mans nākotnes sapnis...
 super, duper izbrauciens....
 riteņratus var nomainīt pret slēpju ratiem un laisties ziemas priekos kopā ar mazajiem
 mūsu riteņratos, varēja sasēsties 2 gab. (nu jau vairs nē, Alberts ir izaudzis tik garš, kad galva spiežas cauri ratu sietam)
 Norvēģiski šitā uzparikte saucās pulken, latviski - sniega kolba bērniem no 6 mēneša vecuma. Liekam mazo iekšā guļus vai sēdus un laižam distanču braucienā!!

Norvēģu ragavas. Nav jau tā, ka šeit parastas ragavas neviens nav redzējis, bet šitām ir tādas sliedītes aizmugurē, kas ļauj pieaugušam gan stumt, gan pašam pabraukt...

 Ziemā jāatceras ne tikai par bērnu drošību, bet arī par savu, mainām riepas mašīnām, pie reizes savai ziemas zābaku kolekcijai uzliekam naglenes, lai ledainie ceļi un ielas mūs nepārsteidz nesagatavotus.
 vasaras uzpariktes. Ritenis diviem. Izskatās baigi sarežģīti, bet īstenībā ļoti ērti vadāms. Viens mazais sēž priekšā un minās, kamēr otrs aizmugurē skaita taureņus un atpūšas...
 palīgs maziem gājējiem. Ķerriņa, kas palīdz noturēt līdzsvaru mazajam, kas nupat sācis staigāt. (mums šita štellīte izpalika, mazie vienkārši piecēlās un aizgāja...)
 Protams, ķiveres, atstarotāji ir vajadzīgi visās šajās atrakcijās
 Ja mazais pats vēl neminās, sēdinām viņu sēdeklītī un minamies paši. ērti, praktiski un jautri
Ir jau vēl neskaitāmas lietas un uzpariktes, kas varbūt ir praktiskas, interesantas un citam ļoti vajadzīgas. Bet tas vis maksā naudu un tad rodas jautājums, cik ļoti mums tā manta ir nepieciešama....
Uff, nu es te sarakstīju, kā tāda izplatītāja:))
Galvenais esiet aktīvi un dzīvespriecīgi!!

piektdiena, 2012. gada 10. februāris

Skandināvu modes

Šoreiz par Skandināvu lietām. Jau tad, kad dzīvoju Saldū, un Norvēģijā biju pabijusi tikai kādas pāris reizes, es sapratu, ka Skandināvu pusē ir fantastiski skaistas lietas! Šeit jāņem vērā arī Dānija, jo no tas lielāko ties tiek eksportētas skaistās māju un apģērbu lietas uz Norvēģiju, Zviedriju.  Gaišais, baltais, maigās krāsas un dabīgie materiāli. Liekas, ka veidojot lietas, viņi ļoti ņem vēra vietu un laika apstākļus, kurā apģērbs tiks lietots.

Tā kā humpalu veikali šeit ir tīrais retums, tad jaunā pavasara kolekcija ir jāšuj pašam, jāmeklē lētos Cubus, HM vai Lindex, vai jāatdod visi savi iekrājumi iegādājoties oriģinālus.
 (Absurdākais ir tas, kad vasarās aizbraucot uz Latviju, šis milzum dārgās kolekcijas, ar kādu pāris sezonu nokavēšanos, atrodas vietējās humpalu bodēs ar pilnīgi citu cenas zīmi un pievienoto vērtības nodokli....tā kā, gaidu atkal vasaru, kad varēšu rakāties pa vietējam Saldus Modes Zeltu Bedrē:)))
Te jums Dāmas dažas iedvesmu kleitiņas, caciņas un krellītes pavasari gaidot.
(Zēnu lietas, gan tā grūāk nākas atrast. Bet neteikšu, ka viņi vispār nav!! Jo daudzas jaukas un interesantas lietas arī zēniem var atrast un iedvesmoties. Bet droši vien jau pašas esiet pamanījušas, kādā kosmosa ātrumā viens 3 gadnieks, vai 6 gadnieks, noplēš jaunās bikses vai uztaisa pilnīgi nelietojamu jaunuzadīto svīterīti... Tā kā ļausim maziem rakariem dzīvoties, nedomājot par drēbju dārgumu un neaizskaramību. Galvenais, lai mazie priecīgi, laimīgi un kārtīgi izspēlējušies.)


Pavasara vasaras kolekcijas no dažādiem māksliniekiem un šuvējiem.



Nu - women


Mycinnamongirl


Oleana fantastiskie adījumi...

Ja gribas mazliet padzīvoties virtuālā Skandināvu modes pasaule, laipni lūgti, te dažas manas iecienītās mājas lapas (atzīšos, ka neesmu tās sakārtojusi pēc alfabēta, vai sieviešu-bērnu kategorijām, bet ņemiet par labu, manu modes haosu:)):
Lai jauka jums nedēļas nogale !!

pirmdiena, 2012. gada 6. februāris

radošās darbnīcas

Kopš esmu sākusi intensīvi pievērsties bērnu pedagoģijai, tad gatavojoties kārtējai darba dienai skolā un baudot sniegotās brīvdienas, mēs ar mazajiem nodarbojāmies ar radošiem lauku un iekšu darbiem.
Kad ārā sniegs un saule spīd, tad, protams, mazie ir laukā līdz pat vēlam vakaram, un iekšā ierodas vai nu bada nomākti vai dabīgo vajadzību spiesti:)
Kamēr es taisīju plānus un idejas skolas praksei, mazie bija dikti ieinteresēti, ko es tur taisu!! 
Ko tad es tur taisīju? Skolas uzdevums 6.klasei  - maskas. 
Tā kā man vajadzēja izmēģināt, ar kādu materiālu labāk bērniem strādāt, tad ņēmu par izmēģinātāj trusīšiem savus mazos zēnus. Viņi bija stāvā sajūsmā, gulties zem ģipša masas un veidot masku, kas atbilst tikai viņiem!!
 žūšanas procesā...Alberta ģipša maska un mana māla šedevrs..
 Nākamās dienas notikums:
Šoreiz zēnu lietas. Mūsu ģimenes puiši svētdienas rītā nozuda garāžā uz nenosakāmu laiku. Kas tur tapa, tas noslēpums....līdz brīdim, kamēr mazie džeki nāca istabā ar milzīgiem finiera izgrieztiem zvēriem un vīriem, kurus nu vajadzēja apgleznot. Tas mammas lauciņš:) Krāsa un otas, laime un prieks, par jauniegūtiem draugiem:))
 Tā kā jauna nedēļas nogale iesākusies, arī prakse rit pilnā sparā. Te dažas bildes no  SFO ( 1.-4. klašu pēcstundās). Kamēr vēl ir luste un laika apstākļi pateicīgi, dodamies laukā un visas savas radošās darbnīcas darām laukā.

 pirmdienas vakars....ko jūs labu sastrādājāt? Sniega un gaišā laika iespaidota, ķēros pie saviem vilnas gabaliņiem, lai taisītu stāsta varoņus. Stāsts mūžību vecs un visiem zināms: Zelta zivtiņa un trīs vēlēšanās. Atcerieties, kā vecītis gāja makšķerēt un tika pie zelta zivtiņas?
 Gustavam pasaku varoņi likās tik īsti un patiesi. Nu jau tie ir pavisam citi tēli viņa paša izdomāta stāstā un pasakā...
Lai radoša nedēļa!!!

piektdiena, 2012. gada 3. februāris

Apģērbs ziemā

Atcerieties pirms kāda laika rakstīju, kā apģērbt bērnu 123.  šis būs kā tad papildinājums no mana personīgā arhīva.
Pie mums jau temperatūra nav tik zemu noslīdējusi, lai bērni paliktu iekšā, tāpēc ģērbjam siltās drēbes, paši arī siltās biksēs iekšā un ejam laukā!!
1. ko der atcerēties, paskatāmies cik ārā grādi, lai saprastu cik kārtiņas velkam. Šodien mūsu termometrs dienas sākumā rādīja -6grādus .
Nu tad ģērbjamies!!
1. kārta siltā veļa (protams ērtas apakšbikses apakšā). Vilnas zeķes.
 2. kārta vilnas bikses ar džemperi, vai flīca bikses un jaku. Ņemam bērnības vilnas bikses un omes adīto jaku, un aiziet!Ja temperatūra ir virs -5 grādiem, tad šo kārtu nevajag, jo vilnas veļa dod siltumu un bērnam kustoties, papildus kārta nav vajadzīga. Ja ir aukstāks, tad gan velkam kārtu nr.2.
 cepure un cimdi. Mazajiem labākas ir pārmaucamās cepures ar kakliņu. Izskatās ļoti plāna, bet tā ir no vilnas materiāla. Skatāmies, lai materiāls būtu pēc iespējas dabīgāks un vilnaināks, lai maziem silti un labi.
 kad velkam kombinezonu, cimdus liekam pāri, lai sniegs neiet iekša.
 To pašu darām ar zābakiem. Šujam gumijas klāt un liekam biksēm pāri. Tā pat arī ar lietus kombinezoniem, gumijniekiem liekam pāri lietus bikses. Ja oriģinālā nenāk klāt šīs gumijas, ņemam parasto plato gumiju un piešujam. Tas neļaus sniegam nokļūt zābakā.
 Gatavi laukam!!!!
 Neaizmirstam sasmērēt sejas un lūpas, gan sev gan bērniem. Weleda pretvēja un aukstuma krēms ir mūsu iecienītākais, bet var arī izmantot smilšērkšķu krēmus u.c.  Weledas lietas es pirku Saldus Mana Aptiekā. Parastā Dzintara lūpu krāsa ir tikpat laba, kā šī Lypsyl.  Smērējamies pirms ģērbjamies, lai krēmi var iesūkties un nav nepatīkama sajūta pirms laukā iešanas.
 Neaizmirstam arī paši pieaugušie saģērbties. Tieši tāda pašā secībā kā mazie. Velkam siltās bumbierenes, lai cik tas ne-seksīgi neizklausītos, šim gada laikam visefektīgākās:) . Un kas ir teicis, ka bumbierenes ir nepievilcīgas! Siltos džemperi vilnas zeķes un ziemas bikses, lai arī kādas tās būtu, galvenais lai silti un ērti. Siltus, ērtus zābakus, cimdus, šalles, cepures. Un lai ziema kļūst par jūsu gadalaiku!! Ja māja ir pilnīgi tukša no ziemas apģērbiem, ejam uz sporta veikaliem ,humpalām un vecmāmiņas skapjiem. Varu jums pateikt, ļoti daudz lietas es pati esmu izrakusi vietējos Saldus humpalu veikalos. Ļoti labus, kvalitatīvus ziemas apģērbus gan sev gan bērniem. Galvenais lai silti, ērti, pēc iespējas dabīgāki un ne mazāk stilīgi apģērbi mums un mūsu mazajiem!!
Ziemai būt:)))






Lai izdodas!!