piektdiena, 2012. gada 21. decembris

Lai laimīgi!!!!


Ir dažas dienas pirms svētkiem...krustnagliņu, kanēļa un mandarīna smaržas ir visapkārt. Labas domas, rakstītas vēstules un mīļi vārdi....pašu rokām darinātas dāvanas un galvenais noskaņa...sajūta, ka mums neko vairāk nevajag kā tikai  smaidu, prieku, un labu domu, lai tās gaisā satikušās varētu mirdzēt visu svētku laiku....
Lai jums veselība, spēks un ticība!
P.S. Es apbrīnoju tos vecākus jeb pareizāk sakot tos bērnus, kuru pozē pēc pasūtījuma. Manējie ir katrs pa savam, kā nu māk:)))




ceturtdiena, 2012. gada 13. decembris

Pirmizrāde

Atcerieties pirms kāda laika rakstīju jums, par tērpiem izrādei Scrooge the Juleaften. Pirmizrāde ir notikusi ar  lielām ovācijām un sajūsmu. Visi kūltūras nama bērni rādīja savu padarīto, apvienojoties kopīgā izrāde. Tas bija tiešām ļoti skaisti un interesanti!










otrdiena, 2012. gada 11. decembris

Gaidām

Un mēs patiešām šos svētkus gaidām!! Gaidām sniegu (kas pagaidām turas un nekūst!! Par to prieks), gaidām omi ciemos un gaidām to maģisko vīru, kas nāk ar lielo maisu. Gaidām, kad saulīte mēnesi uzvarēs un dienas kļūs garākas un garākas. Mēs  gaidām ...un gaidot, aicinām ciemos visus draugus, kas tuvu un tālu dzīvojoši, lai bērniem uzburt gaidīšanas svētkus!! 
Ak, un cik tas ir jauki, kad šajā laikā pastkastītē var atrast dažādas mazas un lielākas paciņas! Hermīne tikusi pie savas sniegu meitenes! Tik laba un garšīga:)) Paldies Alberta krustmātei par to!!!

  


 Albertam šis laiks ir īpašs, jo viņam dzimšanas diena! Stāsti par Debesu māju, viņa piedzimšanu, kronis un svecītes, dāvanas un vēlēšanās....svētki, protams, kā nu bez tiem:) (Meklēju brīvprātīgos šo svētku organizēšanā ar 35 maziem bērniņiem!!!:))








ceturtdiena, 2012. gada 6. decembris

kad Lausks ciemojas....jeb ziema nedēļas garumā

Ziemai un salam ir savs vienreizējais šarms...tā rada brīnuma lietas! Mums tik jāmāk tās ieraudzīt! Lāstekas, sniegs, sarma un leduspuķes. Salnas naktīs kad zvaigznes, tik spožas un mirdzoša...tas viss ir tikai ziemā....
Mēs salējām sulu balonos, lai laukā sasalst. Būs rītā ledus čupīši! 


 Visiem ziemā dzimušiem bērniem  - ideja dzimšanas dienu ballītei! Mēs svētdien ciemojāmies pie Kristofer un Ingvild viņu lauku dzimšanas dienu ballītē. Ārā -7 grādi! Siltas drēbes, karsta putra un upeņu karstais dzēriens. Spēles un salatētis. Bērniem neko vairāk nevajadzēja. Laime garantēta!!!






Lai Lausks vienmēr gaidīts ciemiņš!

trešdiena, 2012. gada 5. decembris

Kur viņš guļ?!!

Tēma ārpus visiem svētkiem. Bet man tik aktuāla (pareizāk sakot, Gustavam ļoti aktuāla) par gulēšanu. Kopš mēs kursējam starp Latviju un Norvēģiju, vienu māju uz otru un piedevām vēl sagādājam brāļiem mazu māsu:)) Par ko, protams, visi ir ļoti priecīgi! Gustavs ir pasācis naktīs celties un nākt pie mums gulēt. Katru nakti pulksten 01:00 viņš ir klāt! Esam mēģinājuši runāt, nest aizmigušu atpakaļ,  likt gulēt uz matracīti mūsu istabā, māsas gultā un vēl nezin kur. Iznākums ir viens un tas pats, viņš katru nakti ir klāt kā likts. Ja mēģinām ar varu likt gulēt atpakaļ gultā ,tad visa māja tiek sacelta kājās ar skaļu kliegšanu un protestu. Esmu lasījusi, konsultējusies un mēģinājusi visu ko. Sapratu tikai vienu, visam vajag laiku. Jaunai vietai, jauniem ģimenes locekļiem. Jo domāju, kad tā ir sava veida drošības sajūta paslēpties gultā pie mums. Cita izskaidrojuma man pagaidām nav..

Kā jūs mājās, vai visi mierīgi guļ katrs savā gultā?

pirmdiena, 2012. gada 3. decembris

svētkus gaidot

Ir pienācis tas laiks, ko es savā bērnībā gaidīju visvairāk - Ziemassvētku gaidīšana.
Mēs šajā laikā darbojamies tik pat naski kā mazie zeķīšu rūķi. Jo tiem nu darbs ir katru dienu:)...
Zeķu rūķi: (pēc Gata Alkšņa nostāstiem)
Tie ir tie rūķi, kuri dzīvo mežā kopā ar zīlītēm un sarkankrūtītēm. Un savu pie mums nāk katru decembra dienu līz pat Ziemassvētku vakaram. Tik lieli kā rādītājpirkst un tik viegli, ka zīlītes tos var aizvest no vienām mājām uz otrām nesot uz muguras. Uzlaidusies uz jumta kores, rūķītis naski ielaižas skurstenī un pa mazām durtiņām vai krāsns šķirbiņu, nes maziem bērniem gardumus. 
Un kas ir ļoti tipiski maziem Zeķu rūķiem: viniem ļoti garšo rieksti un žāvēti āboli. Tāpēc, neaizmirstiet nolikt kādu riekstu, vai ābolīti pie krāsniņas, pirms ejiet gulēt. Kas zin, varbūt rītu tas nesīs īpašo kārumu tieši tev!
Un zīlītes....par tām neaizmirsīsim, kāda kamariņa ,vai maizes kniksītis  dos daudz spēka ik rītu vest mazos Zeķu rūķīšus uz jūsu mājām. 


Ir uzrakstīta vēstule Salatētim. Lai neņem ļaunā dažas iztrūkstošās zilbes, bet galvenais sūtītā ziņa! Alberts sēdēja un sēdēja, un nekādi gudrs netika, kādā valodā lai raksta, un uz kuru pasaules malu tad mēs sūtīsim?Ja tas Salatētis ir viens vienīgais, kā viņš  māk tik daudzas valodas? Ak jautājumi, jautājumi...
Beigu beigās nonācām pie viena, jāraksta latviski un jāgaida latviešu Salatētis ciemos:)
atcerieties, rakstīju jums par rūku stāstiem . Te tie ir!! Tie vienkārši dzīvo mūsmājās. Un tie dara brīnumlietas! 
procesā dāvanas un pārsteigumi.  Šoreiz lelles top mūsu krustmeitām. 

 Tā sajūta par Ziemas esamību un svētkiem rodas līdz ar pirmo sniegiem....viss paliek tik balts, mierīgs un Ziemīgs..
 Mūsu jaunā mītne. Mazā rūķu māja....


 svētku rosība ir sākusies....

pirmdiena, 2012. gada 26. novembris

rūķi mājā

Ir pienācis tas brīdis, kad no malu malām tiek vilkti ārā stāsti un grāmatas par rūķiem, kuri dzīvo mums visapkārt. Labiem Istabas un Drupaču rūķiem. Meža sanitāriem, Salatēta palīgiem un Burtu zagļiem (tie ir tie, kas dzīvo grāmatās. Ja tās nelasa, Burtu rūķis nāk un savāc visus ž un š:)) un visiem pārējiem. Stāsti no grāmatām un pašu izdomāti. Zēniem tas tā patika, kad jautājums bija viens:  Mēs arī gribam būt rūķi!!. 
Grāmata atvērās, auduma gabals tika piegriezts, kad atskanēja šujmašīnas dūkoņa un tapa rūķis. Kāds, tas lai šoreiz paliek noslēpumā. ....



Brīnumi notiek....


P.S. Visām mammām, tētiem omītēm un opīšiem, tantēm, krustmātēm un pārējiem: Tiekamies Adventes tirdziņā bērnudārzā Asniņš, Saldū 2. decembrī pulks. 13:00. Varēsiet iegādāties brīnišķīgas lietas, kuras gatavotas no dabīgiem materiāliem ar labam domām un mammu rokām! Domātas tieši bērniem. Tiekamies!! (Es jūs virtuāli atbalstīšu). 





ceturtdiena, 2012. gada 22. novembris

Hermīnei 4 mēneši

Ir pagājuši pilni 4 mēneši un ar joni tuvojās 5. !! Hermīne ir izaugusi jau 69cm un sver 7780gr. Kaut arī skaitļi man ir nenozīmīgi, tie ir labi atskaites punktu, lai redzētu -  viss notiek! Mammas jau savus bērnus redz pēc drēbēm, ka tās vienkārši paliek par mazu!!! Tā lūk te tiek mērīts un svērts:)
Mazā tik smejas un smaida ikkatram!. Pēc 18. novembra atklājumiem, veļas uz visām pusēm. Kad tikusi uz vēdera un roka palikusi apakšā, tad gan balss jāpaceļ, lai nu kāds tak nāk palīgā šitādā situācijā:)
Āra pastaigas ir vislabākās. Miegs vissaldākais un apetīte arī laba gan pa dienu gan naktīs. Vēl neesmu sākusi dot ko papildus, bet domāju ap kādiem sešiem mēnešiem arī sākt vārīt putriņas.
Brāļi ir sajūsmā par mazo māsu! Mīlestība mijās ar mazu kripatiņu greizsirdības (tas no Gustava puses vairāk. Kā nekā viņš ir zaudējis savu vietu:)) Bet varu teikt tikai vienu, jo vairāki mēs esam ģimenē, jo cilvēcīgāki kļūstam....mācamies klausīties, pagaidīts, paciesties (tas uz mani vairāk) un rūpēties viens par otru.
Ar Hermīnes ienākšanu esmu daudz ko mācījusies un sapratusi. To, ka mēs esam daļa no sabiedrības, no dabas un no pasaules. Kāpēc es tā saku, tāpēc ka man rūp tas,  kā mēs dzīvojam, ko mēs saviem bērniem rādām, dodam un mācam un kādus pienākumus izvirzām. Man rūp tas, ka viņi aug veselīga vidē, bez ķīmijas, plastmasu rotaļlietām, mirgojošām datorspēlēm. Izvērtēt katru lietu, kas attiecās gan uz skolu, gan uz vakcinācijām gan sabiedrības piedāvājumiem. Jo ir jau vienkārši atkratīties no atbildības un pēcāk teikt, tā jau nav mana vaina. Es šoreiz gribu uzņemties atbildību par saviem bērniem, viņu attīstību un veselību. Jo tāpēc jau mēs esam vecāki. Ļoti daudz mācamies, lai kļūtu dzīves gudri un vecumdienās varētu stāstīt saviem mazbērniem dzīves pasakas...jā, kas tā ir par vērtību....

Mans šīsdienas apcerējums.

Bet nu pie kā praktiska!  
  Ilgi gaidītā jaka Hermīnei nu ir arī publiski apskatāma.  Līga, tavs vērtējums man ļoti svarīgs:))
Ilgi adīju un beidzot uzadīju. Tā mana jaunā dzīvesskola. Izdarīt lietas līdz galam. Ja jūs zinātu, kā es ar šito teicienu cīnos!!! Jo man plauktos un visos stūros stāv pusizdarītas lietas, iesākti projekti un vēl  nezin kas:)


 Darām līdz galam!!!

P.S. Kamēr mamma cīnās ar savu jauno teicienu, tikmēr Gustavs cep Plūmītes kūku. Tā mums ģimenē tagad topā. Es jau mēģināju teikt, ka tas ir Apelsīnu kēks. Bet Plūmītes nosaukums viņus vairāk uzrunājis!! Paldies tev par recepti!!!

otrdiena, 2012. gada 20. novembris

par izrādi un un mājokļa jautājumu

Iekārtošanās mūsmājās rit pilnā sparā. Nemaz tik viegli nav, kā man likās, to savu auru iedzīvināt svešā vietā. Katrai lietai un mēbelei ir savs stāsts un vieta. Un tas, kā tā tiek nolikta un pasniegta, rada to labo mājas sajūtu. Iekārtošanas..... Nāciet skatīties, ko esam paveikuši!
Nr.1. Lielā istaba;








 vairs nav kalni aiz loga, bet gan aitas:))
 un mana radošā nekārtība. Es pilnīgi piekrītu teicienam, kāds ir tavs skapis, tāda esi tu pati. Lūk, es:))

 Un procesā ir arī Ziemassvētku izrāde A Christmas Carol. Tērpi tiek darināti un vakaros šujmašīna dūc vienā laidā. Izrādi gatavo bērni no mūzikas skolas, teātra un deju studijas. Kopā 150 bērni. Tērpi, grims, dekori ir vecāku radošajās rokās. Kad tā labi padomā, tas ir aptuveni 300 vecāki, 600 rokas, mazliet pacietības un uzvedums gatavs!!:)) (labi, labi, bija aptuveni 20 mammas, kuras labprātīgi pieteicās un sašuva kostīmi!)

Gatavojamies!!!!