trešdiena, 2011. gada 28. decembris

Ziemassvētki


Jā, arī mūsmājās svētki aizvadīti....cepeši un skābie kāposti un piparkūkas apēsti, dāvanas izsaiņotas, un ciemiņi aizvadīti. Mēs šajos svētkos dabūjām vislabāko dāvanu - Saldus omītes apciemojumu! Tik jauki un mīļi bija atkal redzēties, parunāt un svinēt svētkus kopā.
Te jums mazliet no mūsu svētkiem.
Gatavošanās  - mūsu mazais Gustavs riekstkoža lomā:)  
Tā kā es vēl intensīvi mācos norvēģu valodas skolā, tad skolas Ziemassvētku pasākums  bija obligāti jāapmeklē. Dodamies uz Leirvik pilsētu, kur notika skolas pasākums, ar priekšnesumiem, ēdieniem no malu malām un jauku kopā būšanu. 
 Galvenais lai  visus ēdienus sajaucot galva nesāk griezties un vēders ar:))
 Vienu dienu pirms Ziemassvētkiem, taisījām latviešu vakariņas Gustava krustvecākiem. Gustava krustvecāki ir norvēģi, tā kā variet iedomāties viņu pārsteigumu par cūkas galvu un pelēkiem zirņiem svētku mielastā:)) Bet pārsteigums bija vel jo lielāks, ka tas viss ari ļoti labi garšo:))
 Priekšnesumi..
 Ceļojumi
Vēl visam pa vidu brauciens uz Bergen pilsētu. Pastaigas caur zivju tirdziņu, brauciens kalnā un vecpilsēta un Piparkūku pilsētiņa. Īstas tūristu izklaides:)
Šī māja ar nosaukumu - Ziemassvētku māja, bija īstu rokdarbnieču iedvesmu vieta. 2 stāvos tikai un vienīgi  Ziemassvētku rotājumi, adījumi, pinumi un krikumi. 
 Ziemassvētki!
Pie mums sniegs bija gandrīz vai pazudis. Tikai dažu viet grāvjos vēl varēja redzēt ziemas klātesību. Bet kas tie pa svētkiem bez mīļā labā sniega vīra! Kamēr omīte pa virtuvi pīrāgus cepa, tikmēr puiši darīja ko varēja, sanesa pēdējo sniegu uz terases un radīja ziemas sajūtas!
 Neviltots prieks par krustmātes sūtītām zeķītēm! Atcerieties, es jums stāstīju stāstu par rūķiem adītājiem? Lūk jums dzīvs pierādījums:)
Un visa nobeigumā piparkūkas mājas notiesāšana! Svētku kulminācija un gardums. Šī māja bija Gustava lielākais pārbaudījums, kāpēc? Jo mazam puikam tik ļoti gribējās to notiesāt jau pirmajā dienā, bet norunāts bija sagaidīt omīti un tad...katru rītu līdz omītes ierašanos Gustavs prasīja, vai tagad ēdīsim?
 Vēl tik vecā gada nepadarītie darbi jāizdara, jāuzraksta jaunā gada vēlmju saraksts un tā godam jāaizvada vecais gads!!!

ceturtdiena, 2011. gada 15. decembris

un kā man spēlēt, un ar ko, ņem savu vijoli un spēlē!!!!



Ir pagājusi pirmā sezona mūzikas skolā. Alberts ir guvis pirmās iemaņas vijoļu spēlē, izmantojot Suzuki metodes! Man kā mammai, kurai arī bija jāmācās spēlēt vijoli, jo Suzuki metode liek vecākiem ne tikai aizvest mazo līdz mūzikas skolai, bet arī pašiem mācīties spēlēt instrumentu, lai vēlāk varētu palīdzēt bērnam. Tā nu es lūk, sāku mācīties vijoli!!!
Albertam nodarbības notiek 2 reizes nedēļā, viena - individuāla, 2. reize kopā ar vijoļu orķestri. Mūzikas skolas šeit Norvēģijā ir ļoti dārgas, gada maksa ir 400Ls + instrumentu noma 90Ls . Jo vijole ir viena no tam lietām, kas tiek pielāgota bērnu augumam. Un tā kā mazie aug katru mīļu mirkli, mēs jau esam nomainījuši divas vijoles 4 mēnešos. Tāpēc izdomājām, ka lētāk mums ir īrēt, kamēr mazais aug kā sēne:) Tas tā, praktiskā puse. Varu vēl piebilst, kad Albertam ir ļoti laba un talantīga pasniedzēja no Dānijas, kura pati ir vijolniece un Suzuki skolotāja (lai par tādu kļūtu, ir jāmācās un jākāro milzum daudz eksāmenu).
Prieks un iegūtās sajūtas, ko dod vijoles spēle ir zelta vērtas!
Orķestra mēģinājums. 


 Un te jau arī pirmais liekais koncerts!!
 iesildīšanās:)) 



Kādi instrumenti jūsmājās skan?

trešdiena, 2011. gada 14. decembris

3.adventi gaidot

Ir palikusi tikai viena nedēļa līdz Ziemassvētkiem! Ceru ka jums nav sācies Ziemassvētku iepirkšanās drudzis....tā tik ir viena šausmīga slimība, ar ko ir saslimuši lielākā Norvēģijas iedzīvotāju daļa. Dāvanu pirkšana bez jeb kāda satura. Izklausās, ko es te murgoju, bet viņiem ir pieņemts tā, kad dāvanas bērns saņem, ne tikai no Salatēta, bet arī no brāļiem, vecākiem, draugiem, omītēm, brālēniem, tantēm onkuļiem, draugiem un kaimiņiem. Tad variet iedomāties, kas par klēpi ir jāsapērk vienai ģimenei! Tur tiešām var slims palikt:) Bet tas tā, kam gan nepatīk saņemt veselu čupu dāvanas?! 
Kamēr citi pa bodēm, mēs uz fermu. Šoreiz devāmies eglītes meklējumos un pie reizes apskatīt Ersland saimniecību. Bērniem dikti patika pēc ilgiem laikiem, sajust īstu kūtiņas smaržu un pačubināties ar teliņiem. 
 Savu eglīti arī atradām. Nu tik atliek pirms Ziemassvētkiem, to atvest mājās. (drošības labad pielikām zīmīti - Alkšņu Juletre:)) (no norv. val. Ziemassvētku eglīte)
 ēdam piparkūkas sienaugšā. Te ir viens ļoti interesants stāst, kas man ļoti patīk no norvēģu tradīcijām - par to, ka Ziemassvētku rūķīšu un vecīšu galvenā satikšanās un uzturēšanās vieta ir klētiņas sienaugša. Kurā rūķu kundzes gatavoja rīsu putru ar kanēli un rozīnēm....rūķi darbojās ar savām lietām un vecīši apspriežas par gaidāmiem svētkiem un notikumiem. Bet, kad saimnieks nāk pie lopiņiem, ne skaņas nevar dzirdēt no sienaugšas, jo tie tak ir rūķīši - kas cilvēku acīm parādīties nedrīkst!!!
 žēl ka mums līdzi nebija desiņas, jo tā tik gribējās meža vidū, pie ugunskura ko uzcepts! Labi, nākamreiz zināsim, kādi labumi līdzi ņemami!!!
 Šogad bijām izdomājuši, taisīsim piparkūku māju. Labi, ka mūsu mājās ir celtnieks, es cepu detaļas, Gatis tās montēja kopā. Mazie rotāja un taisīja sniegu!!
 Un re, kas beigās sanāca!!! Konfektes gan tā grūtāk turas klāt (liekas mājās parādījusies saldumu pele:))!!!
 Ziniet, kas ir vislabākais, dzīvojot tālu prom no mājām, kad tu saņem tas mīļās, mazās paciņas ar grāmatiņām un vēstuli...tā tik ir vērtība, ko novērtē liels un mazs...te omītes sūtītā paciņa ar grāmatām!!
Lai radošs un prieka pilns Ziemassvētku gaidīšanas laiks!!!

otrdiena, 2011. gada 13. decembris

6 gadi

Jā, jā, tieši tā, manam vecākam dēlam 12.decembrī palika 6 gadi! Lai neteiktu, ka bērni aug kā sēnes, viņi vienkārši vienā mirklī paliek par lieliem.....un tas ir tik interesanti.....
bet viss aizsākās tā - 2005. gada( pavasarī tas varētu būt aizsācies:)), un lielais notikums bija tā paša gada decembrī! Divi jaunieši, kļuva par vecākiem. Pasākuma norises vieta Rīgas dzemdību nams!
Šoreiz atturēšos no dzemdību stāstiem, jo katram tie ir tik personīgi un neatkārtojami, ka diez vai publiskai apskatei gaužam rādāmi. Bet varu pateikt vienu, viss notika ļoti skaisti un sirsnīgi, ar ļoti labiem ārstiem un vecmāti. Kā jau dzimšanas dienā....ar skaistu svētbrīdi....
pirmie Ziemassvētki un pirmās bildes!

 1 gadiņš
 2 gadi
 3 gadi
 4. gadi
 5. gadi
 un 6. iesācies:))

šoreiz dzimšanas diena nācās svinēt Norvēģijā. Alberta vēlēšanās bija uzaicināt savas klases puišus un pāris kaimiņa draugus. Lai neteiktu vairāk, pasākumā bija 25 sešgadnieki   - rūķi. Pasākums bija tematisks gada notikumiem un ritmam - rūķu ballīte!
Par pasākumu, gan jums varu izstāstīt. Organizējām to vietējā Bedehus mājā no plk. 17 - 19. Kāpēc ne mājās, jo tur bija lielāka telpa un vienkāršāk savākt pec ballītes. Un nebija jāuztraucās, ka māja tiktu apgriezta kājām gaisā. Un tas būtu garantēts:)) Ļoti labi ieplānot laiku,jo lai savāktu tik lielu bērnu baru, ir jābūt kādai programmai. Savādāk viņi sāk kliegt, skriet un ņemties bez jeb kāda sakara (bez tā jau neiztikt, bet ar normu:)). Sagaidījām visus mazos rūķus, taisījām dāvanas, zīmējām rūķi un ēdām hotdogus (es šoreiz sapratu, ka rasolam un kotletēm šeit nav vietas. Ko vienkāršu un viegli pagatavojamu). Šokolādes kūku pēcāk un mazas gardumu dāvaniņas uz atvadām. Tā es tiku galā ar kulinārijas jautājumiem. Un ja bērni nāk bez vecākiem, viņi ēd ļoti maz:)) tas ir pārbaudīts:))
Par spēlēm: plānā bija pēc iespējas vienkāršākas un grupveidīgākas, ar pārģērbšanos, dejošanu un kustēšanos. Tā arī pagāja 2 stundas!
 Lai šis gads ir prieka, veselības un jauku notikumu bagāts manam mīļam Albertam!!!!!

trešdiena, 2011. gada 7. decembris

Ziema

Ko var darīt, kad  āra ir sasnidzis pirmais sniegs!!!Protams, dauzīties pa lauku, līdz mēness uzlec un redzēt var tikai koku ēnas un zaķu pēdas:)))

 Mazais brālis kaimiņu trusi aprūpē!
 Sniega prieki tak ir tik labi, ka nevajag pilnīgi nekādas spēles vai mantas, tikai sniegu!

Lai jums ziemas prieki nebeidzās!!!

Adventes laika notikumi un prieki!!!!

Sniegu, sniegu!! Kur tas ir palicis? Ir pienākusi 2. advente un no sniega ne miņas. Gaidām...un kamēr puiši pa lauku dzīvojās, tikmēr mamma ....
 ....šuj. Ko, tak kārumu zeķītes! Kaut arī ar vienu nedēļas nokavēšanos, zeķes tika pašūtas. Un tagad vairs nav nekādas problēmas mazos no rītiem piecelt. Jo tak katram gribētos zināt, ko tas rūķis tai zeķē būs ielicis!:)
 Visam pa vidu, vēl Gustava bērnudārza eglīte. Vai es jums teicu, ka mazais Gustavs ir sācis iet bērnudārzā 2 reizes nedēļā. Bērnudārzs ir diez gan liels 150 bērni kopā. Bet mierina doma, ka bērniem ir brīvā spēle, ļoti daudz dzied un, protams, lauku dzīve. Kā jau redziet, arī Ziemassvētku koncerts notiek laukā! Ar dziesmām, siltu putru un rūķu dāvaniņām! Ļoti interesants un jauks pasākums beigu galā sanāca!!!
 Mans mazais rūķītis:))
 Sestdienas dienu pavadījām Stord muzejā, kurā skatījāmies teātri, darbojāmies rūķu darbnīcās un ēdām bombongas no 100 gadus veca veikaliņa (kondžas bija mazliet svaigākas:))).
Stāsts par to, ka kādreiz rūķi visu laiku līdz Ziemassvētkiem adījuši zeķes lieliem un maziem. Lai Ziemassvētkos tās jauki iesaiņotas, pasniegtu bērniem! Bet mūsdienu bērniem tikai Lego un roboti interesē, ko nu lai tie rūķi dara. Taču Lego uzadīt nevar! Bet saņēmuši vēstuli no kādas meitenītes, par to, ka viņa Ziemassvētkos esot vēlējusies Lego, bet tas ātri apnicis. Kad uzsnidzis sniedziņš un visi gājuši laukā dauzīties, meitenīte iedomājusies par siltā zeķēm, ko rūķi katru gadu viņai dāvājuši Ziemassvētkos .Tāpēc šogad viņas vislielākā vēlēšanās ir siltas zeķēs no rūķu mājas:)))
 Lejam sveces...
 sildāmies, protams, suns (Gustava labākais draugs), visur tika ņemts līdzi:))
 Ziemassvētku darbnīca
 Un muzeja interesantākā daļa, Norvēģu pirmie iedzīvotāji un viņu mājvietas
 Piparkūkas mūsmājās tiek ēstas rītā un vakarā, tā ir īstā svētku garša našķoties cik tik uziet!!!
 Kas ilgi gaida arī sagaida, lūk mūsu apsnigušais kalns un pirmie ziemas prieki!!!
Lai prieks un brīnumi jums nepietrūkst:)))